Pirmie dzīves gadi ir izziņas un atklājumu pilni jebkuram bērnam – šajā laikā veidojas pamata fiziskās, kognitīvās, valodas, sociālās un pašaprūpes prasmes. Bērniem ar Dauna sindromu šajā laikā varam ielikt īpaši stingru pamatu turpmākajai dzīvei. Tiesa, jāņem vērā, ka parasti bērnu, kuriem ir Dauna sindroms, attīstība kavējas. Tāpēc ir būtiski nodrošināt agrīno intervenci.
Kas ir agrīnā intervence
Vienkāršiem vārdiem sakot, agrīnā intervence ir dažādas nodarbības pie speciālistiem un ikdienas darbs mājās. Agrīnās intervences mērķis ir mazināt attīstības aizturi, kas bērniem ar funkcionāliem traucējumiem (tostarp bērniem ar Dauna sindromu) ir raksturīga. Šim darbam nav jāaizņem lielākā daļa dienas (vai dzīves), taču tam ir jābūt. Agrīnās intervences sākšanai nav noteikta vecuma, taču jo ātrāk sāk, jo labāki ir rezultāti.
Agrīnajai intervencei būtu jābūt sistemātiski veidotai, taču pagaidām Latvijā nav pārraugošo ārstu vai koordinatoru, kas veidotu un regulāri pārskatītu darba plānus bērniem ar Dauna sindromu. Tāpēc vecākiem ir jāmācās pašiem un jāmēģina izdibināt, kuras bērna prasmes ir vājākas un kā tās attīstīt. Vienlaikus ir jāsaka – jūs gana bieži dzirdēsiet, ka “vēl nav īstais laiks”, “pagaidiet, un viss būs”, “viņi vienkārši attīstās lēnāk, tāpēc vēl nav rezultātu”, “bērni ar Dauna sindromu to parasti neiemācās”. Šīs frāzes var mulsināt vecāku un iemidzināt vecāka modrību. Neļaujieties tām! Bērni ar Dauna sindromu mēdz dabiski “neuzķert” prasmes no apkārtējās vides – tas ir mērķtiecīgs, koordinēts darbs, par kuru atbildam mēs, vecāki. Taču tas ir izdarāms!
Attīstības virzieni
Bērna attīstībai ir četri virzieni – lielā un sīkā motorika, valoda, sociālās prasmes un pašaprūpe –, kas veido pamatu visu tālāko prasmju apguvei. Tipisku bērnu attīstības galvenos punktus parasti rēķina nedēļās, mēnešos vai gados. Bērniem ar Dauna sindromu, visticamāk, būs attīstības aizkave, tāpēc vērtīgāk attīstību skatīt nevis pēc vecuma, bet gan pēc noteiktām prasmēm, un šo informāciju izmantot tālāku prasmju apguvei.
Šī tabula ir tikai vadlīnijas – katrs bērns ir atšķirīgs. Ja norādītajā vecuma diapazonā bērns nav attīstījis kādu prasmi, tas nenozīmē, ka šī prasme vispār nekad neparādīsies. Iespējams, ir jāmaina darba metodes un tad arī būs ieraugāmi rezultāti.
Lielās motorikas attīstība
Šeit galvenais palīgs ir fizioterapijas metodes. Paaugstināts vai pazemināts muskuļu tonuss (pārāk savilkti vai pārāk atslābuši muskuļi) ietekmē bērna attīstību – spēja brīvi un mērķtiecīgi kustēties ir pamatā visām citām prasmēm. Jau no pirmajām dzīves dienām ņemiet bērnu rokās, izmantojot hendlinga metodes. Ja muskuļu tonuss ir pārāk augsts vai zems, apmeklējiet ārstniecisko masāžu.
Muskuļu stiprināšanai apmeklējiet fizioterapeitu un palūdziet, lai parāda vingrojumus, ko varat atkārtot mājās. Spēcīgi muskuļi bērniem ar Dauna sindromu ir īpaši svarīgi, jo locītavu saites ir izteikti vājas, tāpēc, lai bērns iemācītos, piemēram, staigāt, muskuļiem jāspēj stingri noturēt kājas locītavas.
Sīkās motorikas attīstība
Sīkā jeb pirkstu motorika ir cieši saistīta ar smadzeņu attīstību un visām ikdienas darbībām bērnudārzā, skolā, darbā un ikdienā. Pie sīkās motorikas pieder tādas prasmes kā pasniegties, norādīt, pieskarties, satvert, nolikt un atlaist. Šo sarakstu var papildināt arī ar citām prasmēm – pagriezt, piespiest, pavilkt, uzsist, saspiest, pakratīt. Sīkās motorikas attīstīšana nepieciešama, lai bērns varētu pats paēst, apģērbties, rotaļāties un vēlāk arī rakstīt, zīmēt.
Darbu pie sīkās motorikas attīstības var sākt jau ļoti agri – pirmās prasmes, ko bērns iemācās, ir satvert priekšmetus ar rokām. To var attīstīt, piemēram, iekārtojot vidi tā, lai pēc rotaļlietām bērnam būtu pašam jāpasniedzas (nevis ieliekot tās bērnam rokās).
Vēlāk var radoši izdomāt dažādus uzdevumus ar nelieliem satveramiem priekšmetiem – pārlikt no trauka traukā ozolzīles, likt klucīšus citu virs cita, šķirt grāmatas lapas, kad lasāt vakara pasaku, atvērt un aizvērt skapīšu durvis vai atvilktnes. Svarīgi! Šajās nodarbēs nekad neatstājiet bērnu bez uzraudzības.
No speciālistiem ar sīko motoriku darbojas ergoterapeiti.
Vizuālo sakarību uztveres attīstība
Šī joma netiek atsevišķi izdalīta, tomēr tā ir īpaši svarīga bērna attīstībā un cieši saistīta ar pārējiem pieciem attīstības virzieniem. Vizuālo sakarību uztvere nozīmē spēju saprast saikni starp formām, krāsām, lielumiem. Attīstīt vizuālo sakarību uztveri palīdz vienkāršas rotaļas – ielikt priekšmetus traukā, izbērt priekšmetus ārā, uzlikt traukam vāciņu, salikt piramīdu, celt no klučiem torni vai mūri, vēlāk – šķirot.
Bērniem ar Dauna sindromu noteikti regulāri jāpārbauda redze – redzes traucējumi ir vairāk nekā pusei cilvēku ar Dauna sindromu. Nekoriģēti redzes traucējumi var kavēt visu prasmju attīstību.
Valodas attīstība
Bērniem ar Dauna sindromu valodas aizkave vērojama ļoti bieži. Daži tā arī nesāk runāt klasiskajā izpratnē. Lai veicinātu runas attīstību, pirmkārt, ir jāstiprina mutes aparāts. Vizīte pie mikrologopēda varētu sniegt nepieciešamo atbalstu, taču noteikti ir svarīgs arī darbs mājās. Apgūstiet vienkāršas sejas masāžas metodes un periodiski dienas laikā veltiet dažas minūtes, lai stiprinātu bērna mutes muskulatūru.
Otrkārt, noteikti pārbaudiet bērna dzirdi. Gandrīz 75% cilvēku ar Dauna sindromu ir dzirdes traucējumi, un tas tieši skar runas attīstību.
Jaunākie pētījumi liecina, ka viens no komunikācijas stūrakmeņiem bērniem ar Dauna sindromu ir zīmju valoda. Tomēr Latvijā šī vēl nav ierasta prakse – dažkārt dzirdēsiet maldīgus norādījumus, ka zīmju valoda kavēs verbālās runas attīstību. Tā nav. Zīmju valoda ir viens solis ceļā uz runas attīstību un tās viena otru neizslēdz. Zīmju valoda sniedz bērnam iespēju paplašināt vārdu krājumu un izteikties. Un spēja izteikties krietni samazinās nevēlamu uzvedību – bērns varēs pateikt, ko vēlas.
Latvijā ir ierobežotas iespējas centralizēti mācīties zīmju valodu. Tomēr, ja neizdodas atrast speciālistu, kas strādā ar zīmju valodas mācīšanu, varat izmantot dažādas mobilās lietotnes, piemēram, Spread the Sign – tajā ir arī latviešu zīmju valoda. Iespējams, dažas zīmes jūsu saziņā veidosies spontāni – tas nekas. Svarīgākais, ka jūs saprotat savu bērnu.
Zīmju valodu var sākt apgūt jau no 3 mēnešu vecuma – sākumā vecākiem ir jāpierod lietot zīmju valoda. Izvēlieties vienkāršas ikdienas zīmes: mamma, tētis, ēst, dzert, ārā. Vārdu krājumu pamazām paplašināsiet, kad redzēsiet, kādas ir jūsu bērna intereses.
Pirms bērns sāk runāt, ir jāattīsta gana daudz prasmju – atkārtot skaņas, pievērst uzmanību runātājam, prast sagaidīt savu kārtu, mērķtiecīgi kustināt lūpas un mēli u. tml. Ar runas attīstību strādā audiologopēdi. Vārda daļa “audio” nozīmē, ka speciālistam ir medicīniskā izglītība. Vienmēr meklējiet audiologopēdu, kuram ir specifiskas zināšanas darbā ar neverbāliem bērniem, – ne visi to prot.
Sociālo prasmju attīstība
Sociālās prasmes nozīmē spēju funkcionēt sabiedrībā. Sociālās prasmes ir, piemēram, dalīties, sadarboties, ievērot norādes, veidot acu kontaktu, apzināties sevi telpā. Bērns pamazām iemācās mijiedarboties ar citiem cilvēkiem, un šīs prasmes palīdz veidot attiecības, sarunāties un spēlēties kopā ar citiem bērniem.
Sociālo prasmju apguvē būtiska nozīme ir uzmanībai un koncentrēšanās spējai, valodas izpratnei, spējai izteikties, pašregulācijai, spriestspējai un plānošanas iemaņām. Taču pašas pirmās prasmes veidojas ikdienā ar vecākiem – vecāku klātbūtne veido pamatu tālākai attīstībai. Tie ir pieskārieni, smaids, sarunas, dziesmas, grāmatu lasīšana priekšā. Vēlāk – satikšanās ar citiem cilvēkiem, savas kārtas sagaidīšana rotaļu laukumiņā u. tml.
Pašaprūpes attīstība
Arī pašaprūpes prasmes sāk attīstīties jau ļoti agrīnā vecumā – pirmās prasmes ietver spēju sekot priekšmetam ar acu skatienu un “ziņot” par izsalkumu, bailēm vai diskomfortu raudot. Vēlāk bērns sāk iepazīt dažādas garšas un tekstūras, tad – atšķirt ēdamas lietas no neēdamām, lietot galda piederumus, pats turēt savu krūzīti. Lielākā vecumā pašaprūpes prasmes ietver noģērbšanos un apģērbšanos, tualetes lietošanu, roku mazgāšanu un mazgāšanos dušā.
Šo prasmju attīstība cieši saistīta ar pārējām attīstības jomām. Grūtākais uzdevums vecākiem ir nedarīt bērna vietā to, ko viņš jau spēj. Pagaidiet, kamēr viņš pats novelk savas zeķes. Ļaujiet padzerties no krūzes, pat ja ūdens izšļakstās pa grīdu. Mudiniet bērnu uzvilkt čības arī tad, ja viņš jau desmito reizi tās velk nepareizajā kājā.
Pēcvārds
Bērniem ar Dauna sindromu attīstība notiek lēnāk, tomēr nav nekāda zinātniska pamata gaidīt “brīnumu” un kavēties ar mērķtiecīgu prasmju attīstīšanu. Jebkurš bērns ar Dauna sindromu prasa vairāk darba nekā neirotipisks bērns. Vienlaikus nepārvērtiet bērnu par “nodarbību mašīnu” un neplānojiet divas trīs speciālistu nodarbības ik dienu. Arīdzan darbs mājās nenozīmē 40 minūtes sēdēt pie galda un izpildīt visus speciālista iedotos uzdevumus. Ir jauki, ja jūsu bērns to spēj, tomēr lielākajai daļai tas būs par grūtu. Drīzāk pavērojiet, kur varat integrēt attīstošas prasmes ikdienā: iekārtojiet vidi, ņemiet bērnu rokās, izmantojot hendlinga metodes, ļaujiet bērnam pašam darīt to, ko viņš jau māk (un plānojiet laiku, lai jums nebūtu jādara bērna vietā steigas dēļ!), ik nedēļu mācieties vienu divas jaunas zīmes, nevis piecas līdz desmit. Īsāk sakot, strādājiet gudri. Lai izdodas!
Raksts tapis sadarbībā ar klīnisko psiholoģi Zani Kronbergu.
