Veselīgi ēšanas paradumi ir cilvēku labsajūtas stūrakmens. Ir gana daudz faktoru, kas jau no agras bērnības var ietekmēt ēšanas paradumus cilvēkiem ar Dauna sindromu: vājš muskuļu tonuss, vairogdziedzera darbības traucējumi, sāta sajūtas trūkums, izvēlīgums. Lai pievērstu uzmanību būtiskākajiem aspektiem un palīdzētu ģimenēm izveidot veselīgus ēšanas paradumus, Rimi Bērniem veselīgas ēšanas eksperte un sertificēta uztura speciāliste Olga Ļubina.
Kā veidot ēšanas rutīnu cilvēkiem ar augstu potenciālu nejust sātu
Strukturēti un veselīgi ēšanas paradumi ir svarīgi katram cilvēkam. Cilvēkiem ar Dauna sindromu bieži ir izmainīta sāta un izsalkuma sajūta, kuras dēļ cilvēki var gluži vienkārši ēst pārāk daudz. Dauna sindroma gadījumā tiek novērota pastiprināta leptīna sintēze organismā. Leptīnam paaugstinoties, cilvēkiem mazinās izsalkuma sajūta, taču cilvēkiem ar Dauna sindromu novēro leptīna rezistenci, t. i., organisms paliek nejutīgs pret leptīnu un turpina prasīt pārtiku arī tad, kad to vairs nevajag.
Cilvēkiem ar Dauna sindromu ir raksturīgs muskuļu vājums jeb hipotonuss, tāpēc agrīnā bērnībā daudziem bērniem mēdz būt apgrūtināta zīšana un sliktāka svara dinamika. Bērnam augot un sasniedzot pubertāti, apetīte var stipri uzlaboties, taču muskuļu vājuma dēļ pamatvielmaiņa (enerģijas daudzums, kas nodrošina organisma pamatfunkciju nodrošināšanu) ir lēnāka nekā vienaudžiem bez hromosomu izmaiņām. Ņemot vērā fizioloģiskās īpatnības, cilvēkiem ar Dauna sindromu ir ļoti svarīgi turēties pie stingra režīma. Ir būtiski nodrošināt bērniem un pieaugušajiem notikumu paredzamību (t. sk. lai mazinātu dusmu lēkmes), un tas attiecas arī uz ēšanu. Ēdienreizēm jābūt noteiktām, piemēram, trim galvenajām ēdienreizēm un vienai vai divām uzkodām (atkarībā no vecuma un dienas ritma) ar noteiktu laika starpību: optimāli ar 3–4 stundu intervālu. Tas palīdzēs bērniem izveidot paredzamo dienaskārtību un mazinās kāri pēc našķiem un uzkodām vai nekontrolētas ēšanas risku. Iespēju robežās vajadzētu izvairīties no haotiskas uzkodu ēšanas starp ēdienreizēm, lai attīstītos dabiskie izsalkuma un sāta mehānismi. Ieradums ēst noteiktā laikā kopā ar visu ģimeni palīdzēs radīt pozitīvu attieksmi pret uzturu un veicinās mierīgu ēšanas vidi.
Veselīga svara uzturēšanai ir svarīga porciju kontrole un atbilstošu produktu izvēle. Viens no paņēmieniem ir pasniegt mazākas porcijas un vērot reakciju – vai cilvēks patiesi ir izsalcis, vai arī ēd ieraduma pēc (lūdz papildu porciju vai ne). Slavenais triks ar mazāka izmēra šķīvi noteikti ir aktuāls, jo cilvēki ar Dauna sindromu mēdz “ēst ar acīm”.
Vecākiem savam bērnam jau no mazotnes vajadzētu piedāvāt dažādus dārzeņus un pilngraudu produktus. Cilvēkiem ar Dauna sindromu var piemist pastiprināts izvēlīgums, viņi var dot priekšroku noteiktām krāsām, garšām vai konsistencei, bet ir svarīgi neatlaidīgi piedāvāt jaunus produktus. Ja nepieciešams – 10, 30 vai 50 reizes.
Tāpat ir jāmāca ēst lēnām, rūpīgāk sakošļājot ēdienu un pievēršot uzmanību tikai ēšanai. Katram no mums ierīču lietošana ikdienā palielina risku apēst vairāk, nekā vajadzētu, un šis faktors negatīvi ietekmē arī cilvēkus ar Dauna sindromu. Tāpēc ir svarīgi ieturēt maltīti mierīgā gaisotnē bez papildu kairinājumiem.
Plānojot maltītes, svarīgi iekļaut uzturā liesās olbaltumvielas, kas palīdz nodrošināt sāta sajūtu, turklāt olbaltumvielu gremošanas process vairāk noslogo gremošanu traktu nekā tauku vai ogļhidrātu pārstrāde. Vērtīgs olbaltumvielu avots ir liesā gaļa, zivis, liesie piena produkti – biezpiens, siers ar 10% tauku saturu, olas, pākšaugi: pupas, lēcas, zirņi. Pilngraudu produkti, kas bagāti ar šķiedrvielām, arī palīdz just sātu, turklāt tie lēnāk uzsūcas. Pietiekami daudz šķiedrvielu palīdz nodrošināt gremošanas trakta veselību un mazina aizcietējumu risku. Tikpat būtiski ir uzņemt pietiekami daudz ūdens. Lai veicinātu ūdens dzeršanu, ikdienā tam var pievienot citrona šķēli, piparmētru vai arī stēviju kā dabīgu saldinātāju.
Protams, nozīmīgs faktors ir vecāku vai radinieku piemērs: ja ģimenes locekļi ikdienā nemitīgi našķējas un ēd lielas ēdiena porcijas, skatoties telefonā, arī bērns pārņems tādus pašus paradumus. Ēdienam nav jākalpo par mierinājumu vai izklaidi. Nav jādod bērnam našķi par labu uzvedību – tad labāk uzdāvināt uzlīmi vai līmlapiņas vai pavadīt laiku kopā. Ēdienreizes var pārvērst par pozitīvu ģimenes kopā būšanas laiku.
Svarīgi atcerēties, ka situācijās, kad vecāki saprot, ka netiek galā un nezina, kā labāk rīkoties vai ko dot bērnam ēst, jāvēršas pie uztura speciālista, ko pacientiem ar Dauna sindromu Bērnu slimnīcas Reto slimību koordinācijas centrā apmaksā valsts. Būtiski veikt arī regulārās veselības pārbaudes, jo, sekojot līdzi svara un auguma dinamikai, varēs savlaicīgi pamanīt iespējamās problēmas un sākt tās risināt.
Veidojot skaidru, strukturētu pieeju ēšanas paradumiem un sadarbojoties ar veselības aprūpes speciālistiem, iespējams veicināt veselīgus uztura ieradumus un mazināt riskus, kas saistīti ar traucētu sāta sajūtu. Galvenais ir pacietība, pozitīva attieksme un konsekventa pieeja, kas palīdz cilvēkiem ar Dauna sindromu iemācīties atpazīt un ievērot sava ķermeņa signālus.
Kā iesaistīt bērnu ēdiena gatavošanā
Ēdiena gatavošana palīdz ne tikai attīstīt sadzīves prasmes, bet arī veicināt patstāvību un stiprināt pašapziņu. Bērniem ar Dauna sindromu jaunu prasmju apgūšana bieži vien var noritēt lēnāk. Muskuļu tonuss var ietekmēt bērnu roku un pirkstu veiklību. Tas nozīmē, ka smalkās motorikas uzdevumi – piemēram, griešana ar nazi vai produktu mizošana – var prasīt vairāk laika un atkārtojumu. Taču ar atbilstošu pielāgošanu un piemērotu rīku izvēli šīs prasmes var uzlabot.
Lai bērni varētu iesaistīties ēst gatavošanā, ieteicams pielāgot darba virsmas augstumu. Labs risinājums ir kāpslītis – tā bērns varēs vieglāk aizsniegt nepieciešamos virtuves instrumentus un viņam būs ērti darboties. Svarīgi ir izvēlēties piemērotus rīkus – izmantot viegli satveramus un drošus nažus, neslīdošus griešanas dēlīšus un virtuves piederumus ar ergonomiskiem rokturiem. Lai tos piemeklētu, būtu ieteicams vērsties pie ergoterapeita, kurš izskaidros un palīdzēs ģimenēm pielāgot māju bērna vajadzībām.
Lai attīstītu ēdiena gatavošanas prasmes, ir būtiski veicināt roku spēku un veiklību. Ļaujiet bērniem pašiem mīcīt mīklu un pārbērt produktus no viena trauka otrā, tas palīdzēs nostiprināt roku muskulatūru un uzlabot koordināciju. Dodiet uzdevumus pa vienam: pirms tam lēni un nesteidzīgi parādiet, kā to darīt, un ļaujiet bērnam vairākkārt atkārtot vienu un to pašu kustību, mācoties savā tempā.
Ēdiena gatavošana bērnam sniedz ne tikai praktiskas iemaņas, bet arī plašākus sociālos un emocionālos ieguvumus, iemāca sadarboties ar vecākiem vai saviem draugiem. Tā palīdz izzināt jaunus produktus, to izskatu, apgūt jaunas receptes un saprast ēdiena gatavošanas etapus. Ēdiena gatavošana bērnam palīdz arī saprast, ka visam jānotiek noteiktā secībā. Mācoties sekot recepšu norādēm, bērnam var rasties lielāka interese par produktiem, tas var palīdzēt cienīt ēdienu un izprast, ka tā pagatavošana prasa laiku un pacietību.
Kaut arī ēdiena gatavošana ir svarīga ikdienas iemaņa, tā var būt saistīta ar zināmiem riskiem, tāpēc ir svarīgi pielāgot mājas vidi bērna vajadzībām un brīdināt bērnu par bīstamību. Piemēram, lai mazinātu risku sagriezties ar nazi, var izvēlēties bērnam drošākus nažus ar noapaļotu asmeni un sākumā ļaut griezt mīkstākus produktus, piemēram, banānus, avokado, vārītus kartupeļus vai burkānus. Ja tikai tagad plānojat iekārtot virtuvi, izvēlieties indukcijas plīti – tā ievērojami samazina apdzedzināšanās risku. Taču atcerieties, ka bērnam ir jāmāca, kas ir karsts, auksts vai ass.
Ar pacietību, pielāgotu vidi un atbilstošiem rīkiem vecāki var radīt drošu un iedvesmojošu vidi, kurā bērns jūtas pārliecināts un iesaistīts. Iesaistot bērnu ēdiena gatavošanā jau no mazotnes, viņam tiek sniegta iespēja apgūt svarīgas dzīves prasmes un veidot pozitīvu attieksmi pret pārtiku un ēdiena gatavošanu.
“Glābiņš” reizēs, kad nevar pārstāt ēst, jeb veselīgas mazkaloriju uzkodas
Cilvēkiem ar Dauna sindromu bieži novērojamas izmainītas izsalkuma un sāta sajūtas. Tas nozīmē, ka viņiem var būt grūtāk atpazīt brīdi, kad uzņemtais uzturvielu daudzums jau ir pietiekams un vairāk ēst nevajag, kas savukārt var izraisīt strauju svara pieaugumu, veicināt pārēšanos un gremošanas trakta darbības traucējumus – vēdera pūšanos, aizcietējumus. Tāpēc ir īpaši svarīgi ievērot regulāru ēdienreižu režīmu, neatstāt našķus vai uzkodas brīvi pieejamā vietā un nodrošināt, ka pieejamās uzkodas ir veselīgas, sabalansētas un nesatur daudz kaloriju. Veselīgas, bet garšīgas uzkodas var kļūt par lielisku “glābēju” brīžos, kad kāre ēst šķiet neapturama, it īpaši, ja tās ir porcijās un sagatavotas iepriekš.
Idejas veselīgām un mazkaloriju uzkodu receptēm
Saldēts jogurta-ogu našķis
Sastāvdaļas: grieķu jogurts, ogas, vaniļa/medus
Pagatavošana: ogas iemērc jogurtā, liek uz papīra, sasaldē.
Dārzeņu strēmeles (gurķis, burkāns, kolrābis) ar humosu vai grieķu jogurta mērci
Sastāvdaļas: 1 burkāns, 1 gurķis un kolrābis, 1 ēdamk. humosa / grieķu jogurta mērces
Kalē kāpostu čipsi
Sastāvdaļas: kalē, olīveļļa, sāls
Pagatavošana: lapas saplucina, pārsmidzina ar eļļu, cep 150 °C ~15–20 min
Ieteikumu kopsavilkums vecākiem un tuviniekiem
• Skaidrs un paredzams dienas režīms
Noteikti ēdienreižu laiki palīdz veidot ēšanas ritmu un samazina vēlmi pēc spontānām uzkodām. Izveidojiet vizuālu dienas grafiku ar attēliem, kas norāda, kad būs nākamā ēdienreize, un pārrunājiet dienas laikā plānotos ēdienus.
• Ēdiens tikai noteiktā vietā
Ēdienreizēm jānotiek pie galda, mierīgā vidē. Izvairieties no ēšanas, paralēli skatoties planšetē vai telefonā, sēdus uz dīvāna vai guļus pozīcijā.
• Ierobežota piekļuve našķiem
Saldumus, čipsus u. c. nevajadzētu glabāt redzamā vietā; ja arī tie ir mājās, glabājiet tos augstāk vai slēgtos skapjos, lai bērniem tie nebūtu pieejami.
• Veselīgas uzkodas – jā, bet ar mēru
Arī veselīgās uzkodas un našķi ir jāēd ar mēru, tāpēc, ēdot tos, padomājiet, cik daudz ir plānots apēst. Izvēlieties produktus ar augstu šķiedrvielu saturu, jo tie palīdz sajust sātu un kuņģis lēnāk iztukšosies.
• Iesaistīšana un līdzdalība
Iesaistiet bērnus ēdiena izvēlē un gatavošanā! Kopīga uzkodu pagatavošana veicina interesi, motivāciju un kontroli pār uzturu.
