Foto: Līga Aizstrauta
Lasīšana ir prasme, kas palīdz īstenot visplašākās dzīves iespējas. Tā ir arī būtisks faktors sociālās iekļaušanas nodrošināšanā. Lasītprasme caurvij visu, ko darām. Tāpēc lasītprasmi ieteicams apgūt ikvienam – arī cilvēkiem ar Dauna sindromu.
Šis raksta pamatā ir Ketijas Kologonas (Cathy Cologon) referāts “Lasīšana: mīlestība uz mūžu jebkuram” (Reading: a life-long affair for everyone) Pasaules Dauna sindroma kongresā 2024.
Rakstpratība ir cilvēktiesības – ikvienam cilvēkam ir jābūt pieejamām vienlīdzīgām izglītošanās iespējām, un rakstpratība veido izglītības pamatu. Tā ir tik svarīga, ka rakstpratība ir viens no galvenajiem valstu attīstības rādītājiem. Ir būtiski apzināties, ka mācīties lasīt var jebkurā laikā – ja cilvēks nav iemācījies lasīt bērnībā, ir svarīgi piedāvāt iespēju mācīties lasīt pieaugušā vecumā.
Vēl pirms dažiem desmitiem gadu cilvēki ar Dauna sindromu tika uzskatīti par neapmācāmiem. Taču tā nav patiesība – cilvēki ar Dauna sindromu var iemācīties daudz un ir spējīgi mācīties visa mūža garumā, ja vien tiek piedāvātas izglītības iespējas. Galvenais nepietiekamas rakstpratības cēlonis ir nepietiekamas iespējas mācīties, un mums ir jāatrod veids, kā to mainīt.
Pirmo reizi paņemot rokās mazu bērnu, mēs nekad neuzdodam sev jautājumus: vai viņš runās? vai viņš lasīs? vai viņš izpratīs Šekspīru? vai viņš varēs vadīt auto? Mēs vienkārši pieņemam, ka tas viss būs iespējams. Tomēr, saņemot diagnozi ‘Dauna sindroms’, šie dabiskie pieņēmumi var izzust, un laimīgas nākotnes vietā mēs ieslīgstam nebeidzamos jautājumos: vai varēs? vai darīs? vai pratīs? Un mēs sākam bērnam pieprasīt, lai viņš atkal un atkal pierāda, ka viņš var. Taču mums būtu jāiemācās saglabāt šī kompetences paredzamība (ang. – presuming competence) jeb pašsaprotamais izejas punkts – viņš var. Tas gan nenozīmē, ka bērns (vai pieaugušais) var iegūt šīs prasmes bez atbalsta. Drīzāk tas nozīmē, ka sniegt atbalstu ir vērtīgi jebkurā laikā.
Lasīšana ir kognitīvs process: lai lasītu, ir jāspēj atcerēties burtus un vārdus, iemācīties skaņas, ko veido burti, izmantot apgūtās iemaņas, lai atšifrētu nepazīstamus vārdus, un atsaukt atmiņā iegaumētās burtu secības, lai noteiktu vārdu atspoguļojumu tekstā. Turklāt visas šīs prasmes jālieto vienlaikus. Arī cilvēks ar Dauna sindromu var iemācīties lasīt un kļūt par veiklu lasītāju, tikai ir jāatrod iespēja, kā “uzlauzt kodu”, un katram šis ceļš ir atšķirīgs.
Tāpēc ir grūti ieteikt vienu vislabāko lasīšanas apguves metodi. Vieni uzskata, ka visvieglākā lasīšanas apguves forma ir dzejoļu skaitīšana, taču daudziem tas var izrādīties ārkārtīgi grūti. Citi mācās atcerēties vārdu vizuālo izskatu. Vēl citas metodes padziļināti nostiprina burtu un skaņu sasaites vai sāk lasīšanas apguvi ar rakstīšanu. Vienas pareizās formulas nav! Un ir jāpatur prātā, ka lasīšana nav lineārs process. Tas nozīmē, ka gaidot nākamo loģisko attīstības pakāpi, mēs varam apturēt apguves procesu pavisam. Tātad – ja kaut kas nenotiek tā, kā plānots, turpiniet tālāk un varēsiet atgriezties pie iztrūkstošā vēlāk.
Lai iedrošinātu un atvieglotu lasīšanas apguvi, šeit ir daži pieturas punkti:
1) Lasītprasmes apguve sākas ar lasīšanu priekšā.
2) Lasītprasmes apguvi veicina iespējas saskarties ar lasīšanu: izvietojiet vārdus vidē visapkārt. Atcerieties gan, ka mēs darām nevis tiem, kurus mācām, bet kopā ar tiem, ar ko mācāmies. Tāpēc jāizvēlas vārdi, kas cilvēkam šajā brīdī ir svarīgi neatkarīgi no tēmas. Veidojiet grāmatiņas par ģimeni vai futbolu. Uzlīmējiet nosaukums uz priekšmetiem mājās. Esiet radoši!
3) Lasītprasmes apguve ir cieši saistīta ar sīko motoriku: lappušu pāršķiršana, rakstīšana u. tml. palīdz attīstīt lasītprasmi.
4) Piemēroti resursi nozīmē materiālus, kas ir atbilstoši konkrētajam attīstības posmam. Mēs vērtējam, kur apguvējs šobrīd atrodas un kāds būtu nākamais loģiskais uzdevums.
5) Alternatīvās un augmentatīvās komunikācijas stratēģijas ir lielisks pamats lasītprasmes apguvei. Veidojiet vizuālā atbalsta materiālus. Lasiet ar bērnu vai jaunieti zīmju valodā!
6) Paturiet prātā universālā dizaina principus. Vai lietotie materiāli vai aktivitātes noturēs lasītāja uzmanību? Vai tās rosina interesi? Vai materiāls ļauj mācīties patstāvīgi? Vai aktivitāte ļauj lasītājam rīkoties tā, kā mēs to sagaidām?
7) Prasme saprast, kas tiek jautāts, nav automātiska! Uzdodot jautājumus, mēs prasām ne tikai teksta izpratni, bet arī jautājuma vārda izpratni. Cilvēks var būt sapratis tekstu, taču var nesaprast jautājumu, tāpēc atbilde uz to var būt nepareiza. Jautājuma vārdi (kurš? kad? kur?) ir atsevišķa prasme, un to apguve ir labs sākuma punkts.
Mācot un mācoties lasīt, ir būtiski atcerēties, ka ekspresīvā valoda nav vienāda ar izpratni. Tas, ko mēs sakām, ir tikai daļa no tā, ko spējam saprast, un cilvēki ar Dauna sindromu jo īpaši bieži saprot vairāk, nekā var pateikt.
Katrs cilvēks mācās citādi, un ir jāizmēģina viss iespējamais, lai atrastu, kas strādā vislabāk. Un tiešām ir vērts izmēģināt jebkuru metodi! Lai cik grūts varētu izrādīties ceļš uz to, prasme lasīt nobruģē ceļu uz labāku izglītību un iekļaujošāku dzīves pieredzi. Prasme lasīt var arī palīdzēt mums aizbēgt uz maģiskām zemēm, kuras pastāv tikai mūsu iztēlē. Tāpēc vienmēr atcerieties – labākais laiks sākt mācīties lasīt ir šobrīd!
